(6) 1. Puññābhisandavaggo

1. Paṭhamapuññābhisandasuttaṃ

51. Sāvatthinidānaṃ . Cattārome , bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Katame cattāro? Yassa, bhikkhave, bhikkhu cīvaraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

‘‘Yassa, bhikkhave, bhikkhu piṇḍapātaṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

‘‘Yassa , bhikkhave, bhikkhu senāsanaṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

‘‘Yassa, bhikkhave, bhikkhu gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjamāno appamāṇaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, appamāṇo tassa puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti.

‘‘Imehi ca pana, bhikkhave, catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ [gaṇetuṃ (ka.)] – ‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo [asaṅkheyyo (sī. syā. kaṃ. pī.)] appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhyaṃ [saṅkhaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] gacchati.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṃ udakassa pamāṇaṃ gahetuṃ – ‘ettakāni udakāḷhakānīti vā, ettakāni udakāḷhakasatānīti vā, ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā, ettakāni udakāḷhakasatasahassānīti vā’, atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhyaṃ gacchati; evamevaṃ kho, bhikkhave, imehi catūhi puññābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ – ‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhyaṃ gacchatī’’ti.

‘‘Mahodadhiṃ aparimitaṃ mahāsaraṃ,

Bahubheravaṃ ratanavarānamālayaṃ [ratanagaṇānamālayaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)];

Najjo yathā naragaṇasaṅghasevitā [macchagaṇasaṃghasevitā (syā. kaṃ.)],

Puthū savantī upayanti sāgaraṃ.

‘‘Evaṃ naraṃ annadapānavatthadaṃ [annapānavatthaṃ (ka.)],

Seyyānisajjattharaṇassa dāyakaṃ;

Puññassa dhārā upayanti paṇḍitaṃ,

Najjo yathā vārivahāva sāgara’’nti. paṭhamaṃ;

2. Dutiyapuññābhisandasuttaṃ



这是对应的简体中文直译:
(6) 1. 功德流品
1. 第一功德流经
51. [缘起]舍卫城。"诸比丘,有四种功德流、善流,是快乐之食,属天界,结果快乐,导向天界,导向可爱、可意、可悦、有益、快乐。哪四种?诸比丘,若比丘受用衣服时,进入无量心定而住,他的功德流、善流是无量的,是快乐之食,属天界,结果快乐,导向天界,导向可爱、可意、可悦、有益、快乐。
诸比丘,若比丘受用钵食时,进入无量心定而住,他的功德流、善流是无量的,是快乐之食,属天界,结果快乐,导向天界,导向可爱、可意、可悦、有益、快乐。
诸比丘,若比丘受用卧具时,进入无量心定而住,他的功德流、善流是无量的,是快乐之食,属天界,结果快乐,导向天界,导向可爱、可意、可悦、有益、快乐。
诸比丘,若比丘受用病人所需药品时,进入无量心定而住,他的功德流、善流是无量的,是快乐之食,属天界,结果快乐,导向天界,导向可爱、可意、可悦、有益、快乐。诸比丘,这四种功德流、善流是快乐之食,属天界,结果快乐,导向天界,导向可爱、可意、可悦、有益、快乐。
诸比丘,具足这四种功德流、善流的圣弟子,其功德不易计量:'这么多功德流、善流是快乐之食,属天界,结果快乐,导向天界,导向可爱、可意、可悦、有益、快乐。'而是被称为不可数、无量、大功德聚。
诸比丘,就像在大海中,水量不易计量:'这么多水桶,或这么多百水桶,或这么多千水桶,或这么多百千水桶',而是被称为不可数、无量、大水聚。同样,诸比丘,具足这四种功德流、善流的圣弟子,其功德不易计量:'这么多功德流、善流是快乐之食,属天界,结果快乐,导向天界,导向可爱、可意、可悦、有益、快乐。'而是被称为不可数、无量、大功德聚。"
"如无量大海洋,
广大可畏珍宝藏;
众河为人群所依,
众多流向大海洋。
如是施食衣饮者,
施床座卧具之人;
功德流向智者处,
如众河流向大海。"
第一
2. 第二功德流经

52. ‘‘Cattārome , bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati . Ime kho, bhikkhave, cattāro puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattantī’’ti.

[a. ni. 5.47] ‘‘Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā;

Sīlañca yassa kalyāṇaṃ, ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ.

‘‘Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṃ;

Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ.

‘‘Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ;

Anuyuñjetha medhāvī, saraṃ buddhāna sāsana’’nti. dutiyaṃ;

3. Paṭhamasaṃvāsasuttaṃ



52. "诸比丘,有四种功德流、善流,是快乐之食,属天界,结果快乐,导向天界,导向可爱、可意、可悦、有益、快乐。哪四种?在此,诸比丘,圣弟子对佛具足不动之信:'世尊是阿罗汉、正等正觉、明行足、善逝、世间解、无上士、调御丈夫、天人师、佛、世尊。'诸比丘,这是第一种功德流、善流,是快乐之食,属天界,结果快乐,导向天界,导向可爱、可意、可悦、有益、快乐。
复次,诸比丘,圣弟子对法具足不动之信:'法由世尊善说,现见可证,无时相,来见可证,引导向上,智者各自证知。'诸比丘,这是第二种功德流、善流,是快乐之食,属天界,结果快乐,导向天界,导向可爱、可意、可悦、有益、快乐。
复次,诸比丘,圣弟子对僧具足不动之信:'世尊的声闻僧众善行道,世尊的声闻僧众直行道,世尊的声闻僧众如理行道,世尊的声闻僧众正当行道,即四双八辈,这世尊的声闻僧众应受供养、应受款待、应受布施、应受合掌,是世间无上福田。'诸比丘,这是第三种功德流、善流,是快乐之食,属天界,结果快乐,导向天界,导向可爱、可意、可悦、有益、快乐。
复次,诸比丘,圣弟子具足圣者所爱之戒,无缺、无破、无污、无杂、自在、为智者所赞、无执取、导向定。诸比丘,这是第四种功德流、善流,是快乐之食,属天界,结果快乐,导向天界,导向可爱、可意、可悦、有益、快乐。诸比丘,这四种功德流、善流是快乐之食,属天界,结果快乐,导向天界,导向可爱、可意、可悦、有益、快乐。"
"于如来信不动,善立根基者;
戒行亦善美,圣者所爱赞。
于僧众有信,见解亦正直;
称他非贫者,其生命不空。
是故有智者,忆佛陀教诲;
应修信与戒,净信法见解。"
第二
3. 第一同居经

53. Ekaṃ samayaṃ bhagavā antarā ca madhuraṃ antarā ca verañjaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti. Sambahulāpi kho gahapatī ca gahapatāniyo ca antarā ca madhuraṃ antarā ca verañjaṃ addhānamaggappaṭipannā honti. Atha kho bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle ( ) [(paññatte āsane) (pī. ka.)] nisīdi. Addasaṃsu kho gahapatī ca gahapatāniyo ca bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ. Disvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te gahapatī ca gahapatāniyo ca bhagavā etadavoca –

‘‘Cattārome, gahapatayo, saṃvāsā. Katame cattāro? Chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati, devo deviyā saddhiṃ saṃvasati.

‘‘Kathañca, gahapatayo, chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati? Idha , gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī dussīlo pāpadhammo maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ ; bhariyāpissa hoti pāṇātipātinī adinnādāyinī kāmesumicchācārinī musāvādinī surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ. Evaṃ kho, gahapatayo, chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati.

‘‘Kathañca , gahapatayo, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati? Idha, gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī dussīlo pāpadhammo maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ; bhariyā khvassa hoti pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā sīlavatī kalyāṇadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ. Evaṃ kho, gahapatayo, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati.

‘‘Kathañca, gahapatayo, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati? Idha, gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato sīlavā kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ; bhariyā khvassa hoti pāṇātipātinī…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhāyinī dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ. Evaṃ kho, gahapatayo, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati.

‘‘Kathañca, gahapatayo, devo deviyā saddhiṃ saṃvasati? Idha, gahapatayo, sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato…pe… sīlavā kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ; bhariyāpissa hoti pāṇātipātā paṭiviratā…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā sīlavatī kalyāṇadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ. Evaṃ kho, gahapatayo, devo deviyā saddhiṃ saṃvasati. Ime kho, gahapatayo, cattāro saṃvāsā’’ti.

‘‘Ubho ca honti dussīlā, kadariyā paribhāsakā;

Te honti jānipatayo, chavā saṃvāsamāgatā.

‘‘Sāmiko hoti dussīlo, kadariyo paribhāsako;

Bhariyā sīlavatī hoti, vadaññū vītamaccharā;

Sāpi devī saṃvasati, chavena patinā saha.

‘‘Sāmiko sīlavā hoti, vadaññū vītamaccharo;

Bhariyā hoti dussīlā, kadariyā paribhāsikā;

Sāpi chavā saṃvasati, devena patinā saha.

‘‘Ubho saddhā vadaññū ca, saññatā dhammajīvino;

Te honti jānipatayo, aññamaññaṃ piyaṃvadā.

‘‘Atthāsaṃ pacurā honti, phāsukaṃ [phāsattaṃ (sī.), vāsatthaṃ (pī.)] upajāyati;

Amittā dummanā honti, ubhinnaṃ samasīlinaṃ.

‘‘Idha dhammaṃ caritvāna, samasīlabbatā ubho;

Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino’’ti. tatiyaṃ;

4. Dutiyasaṃvāsasuttaṃ



53. 一时,世尊在摩偶罗(Madhura)与毗兰若(Verañja)之间的大道上行走。许多居士和居士妻也在摩偶罗与毗兰若之间的大道上行走。这时,世尊离开大道,在一棵树下坐下。那些居士和居士妻看见世尊坐在一棵树下。看见后,走近世尊,走近后礼敬世尊,然后坐在一旁。世尊对坐在一旁的那些居士和居士妻说:
"居士们,有四种同居。哪四种?卑劣者与卑劣者同居,卑劣者与贵妇同居,贵人与卑劣者同居,贵人与贵妇同居。
居士们,如何是卑劣者与卑劣者同居?在此,居士们,丈夫是杀生者、不与取者、邪淫者、妄语者、饮酒放逸者,破戒、恶法,以悭吝垢染之心居家,辱骂诽谤沙门婆罗门;他的妻子也是杀生者、不与取者、邪淫者、妄语者、饮酒放逸者,破戒、恶法,以悭吝垢染之心居家,辱骂诽谤沙门婆罗门。居士们,这就是卑劣者与卑劣者同居。
居士们,如何是卑劣者与贵妇同居?在此,居士们,丈夫是杀生者、不与取者、邪淫者、妄语者、饮酒放逸者,破戒、恶法,以悭吝垢染之心居家,辱骂诽谤沙门婆罗门;但他的妻子是远离杀生、远离不与取、远离邪淫、远离妄语、远离饮酒放逸,持戒、善法,以无悭吝垢染之心居家,不辱骂诽谤沙门婆罗门。居士们,这就是卑劣者与贵妇同居。
居士们,如何是贵人与卑劣者同居?在此,居士们,丈夫是远离杀生、远离不与取、远离邪淫、远离妄语、远离饮酒放逸,持戒、善法,以无悭吝垢染之心居家,不辱骂诽谤沙门婆罗门;但他的妻子是杀生者...饮酒放逸者,破戒、恶法,以悭吝垢染之心居家,辱骂诽谤沙门婆罗门。居士们,这就是贵人与卑劣者同居。
居士们,如何是贵人与贵妇同居?在此,居士们,丈夫是远离杀生...不辱骂诽谤沙门婆罗门;他的妻子也是远离杀生...不辱骂诽谤沙门婆罗门。居士们,这就是贵人与贵妇同居。居士们,这就是四种同居。"
"二人皆破戒,悭吝好诽谤;
夫妻同居者,卑劣共相处。
丈夫破戒行,悭吝好诽谤;
妻子持戒善,慷慨无悭吝;
贵妇与卑夫,如是共同居。
丈夫持戒善,慷慨无悭吝;
妻子破戒行,悭吝好诽谤;
卑劣与贵夫,如是共同居。
二人皆有信,慷慨善自制;
如法而生活,夫妻互爱语。
利益皆丰足,安乐得增长;
敌人心不悦,二人戒相同。
此世行正法,二人戒相同;
天界欢喜者,欲乐得满足。"
第三
4. 第二同居经

54. ‘‘Cattārome, bhikkhave, saṃvāsā. Katame cattāro? Chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati, devo deviyā saddhiṃ saṃvasati.

‘‘Kathañca , bhikkhave, chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati. Idha, bhikkhave, sāmiko hoti pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko dussīlo pāpadhammo maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ; bhariyāpissa hoti pāṇātipātinī adinnādāyinī kāmesumicchācārinī musāvādinī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpinī abhijjhālunī byāpannacittā micchādiṭṭhikā dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, chavo chavāya saddhiṃ saṃvasati.

‘‘Kathañca, bhikkhave, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati? Idha, bhikkhave, sāmiko hoti pāṇātipātī…pe… micchādiṭṭhiko dussīlo pāpadhammo maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ; bhariyā khvassa hoti pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālunī abyāpannacittā sammādiṭṭhikā sīlavatī kalyāṇadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, chavo deviyā saddhiṃ saṃvasati.

‘‘Kathañca, bhikkhave, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati? Idha, bhikkhave, sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhiko sīlavā kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ; bhariyā khvassa hoti pāṇātipātinī…pe… micchādiṭṭhikā dussīlā pāpadhammā maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṃ ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, devo chavāya saddhiṃ saṃvasati.

‘‘Kathañca, bhikkhave, devo deviyā saddhiṃ saṃvasati? Idha, bhikkhave, sāmiko hoti pāṇātipātā paṭivirato…pe… sammādiṭṭhiko sīlavā kalyāṇadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaṇabrāhmaṇānaṃ; bhariyāpissa hoti pāṇātipātā paṭiviratā…pe… sammādiṭṭhikā sīlavatī kalyāṇadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, devo deviyā saddhiṃ saṃvasati. Ime kho, bhikkhave, cattāro saṃvāsā’’ti.

‘‘Ubho ca honti dussīlā, kadariyā paribhāsakā;

Te honti jānipatayo, chavā saṃvāsamāgatā.

‘‘Sāmiko hoti dussīlo, kadariyo paribhāsako;

Bhariyā sīlavatī hoti, vadaññū vītamaccharā;

Sāpi devī saṃvasati, chavena patinā saha.

‘‘Sāmiko sīlavā hoti, vadaññū vītamaccharo;

Bhariyā hoti dussīlā, kadariyā paribhāsikā;

Sāpi chavā saṃvasati, devena patinā saha.

‘‘Ubho saddhā vadaññū ca, saññatā dhammajīvino;

Te honti jānipatayo, aññamaññaṃ piyaṃvadā.

‘‘Atthāsaṃ pacurā honti, phāsukaṃ upajāyati;

Amittā dummanā honti, ubhinnaṃ samasīlinaṃ.

‘‘Idha dhammaṃ caritvāna, samasīlabbatā ubho;

Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino’’ti. catutthaṃ;

5. Paṭhamasamajīvīsuttaṃ



54. "诸比丘,有四种同居。哪四种?卑劣者与卑劣者同居,卑劣者与贵妇同居,贵人与卑劣者同居,贵人与贵妇同居。
诸比丘,如何是卑劣者与卑劣者同居?在此,诸比丘,丈夫是杀生者、不与取者、邪淫者、妄语者、两舌者、恶口者、绮语者、贪婪者、瞋恚心者、邪见者,破戒、恶法,以悭吝垢染之心居家,辱骂诽谤沙门婆罗门;他的妻子也是杀生者、不与取者、邪淫者、妄语者、两舌者、恶口者、绮语者、贪婪者、瞋恚心者、邪见者,破戒、恶法,以悭吝垢染之心居家,辱骂诽谤沙门婆罗门。诸比丘,这就是卑劣者与卑劣者同居。
诸比丘,如何是卑劣者与贵妇同居?在此,诸比丘,丈夫是杀生者...邪见者,破戒、恶法,以悭吝垢染之心居家,辱骂诽谤沙门婆罗门;但他的妻子是远离杀生、远离不与取、远离邪淫、远离妄语、远离两舌、远离恶口、远离绮语、不贪婪、无瞋恚心、正见,持戒、善法,以无悭吝垢染之心居家,不辱骂诽谤沙门婆罗门。诸比丘,这就是卑劣者与贵妇同居。
诸比丘,如何是贵人与卑劣者同居?在此,诸比丘,丈夫是远离杀生、远离不与取、远离邪淫、远离妄语、远离两舌、远离恶口、远离绮语、不贪婪、无瞋恚心、正见,持戒、善法,以无悭吝垢染之心居家,不辱骂诽谤沙门婆罗门;但他的妻子是杀生者...邪见者,破戒、恶法,以悭吝垢染之心居家,辱骂诽谤沙门婆罗门。诸比丘,这就是贵人与卑劣者同居。
诸比丘,如何是贵人与贵妇同居?在此,诸比丘,丈夫是远离杀生...正见,持戒、善法,以无悭吝垢染之心居家,不辱骂诽谤沙门婆罗门;他的妻子也是远离杀生...正见,持戒、善法,以无悭吝垢染之心居家,不辱骂诽谤沙门婆罗门。诸比丘,这就是贵人与贵妇同居。诸比丘,这就是四种同居。"
"二人皆破戒,悭吝好诽谤;
夫妻同居者,卑劣共相处。
丈夫破戒行,悭吝好诽谤;
妻子持戒善,慷慨无悭吝;
贵妇与卑夫,如是共同居。
丈夫持戒善,慷慨无悭吝;
妻子破戒行,悭吝好诽谤;
卑劣与贵夫,如是共同居。
二人皆有信,慷慨善自制;
如法而生活,夫妻互爱语。
利益皆丰足,安乐得增长;
敌人心不悦,二人戒相同。
此世行正法,二人戒相同;
天界欢喜者,欲乐得满足。"
第四
5. 第一同命经

55. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire [suṃsumāragire (sī. syā. kaṃ. pī.)] bhesakaḷāvane [bhesakalāvane (sī. pī. ka.)] migadāye. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena nakulapituno gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho nakulapitā ca gahapati nakulamātā ca gahapatānī yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho nakulapitā gahapati bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Yato me, bhante, nakulamātā gahapatānī daharasseva daharā ānītā, nābhijānāmi nakulamātaraṃ gahapatāniṃ manasāpi aticaritā, kuto pana kāyena! Iccheyyāma mayaṃ, bhante, diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passitu’’nti. Nakulamātāpi kho gahapatānī bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yatohaṃ, bhante, nakulapituno gahapatissa daharasseva daharā ānītā, nābhijānāmi nakulapitaraṃ gahapatiṃ manasāpi aticaritā, kuto pana kāyena! Iccheyyāma mayaṃ, bhante , diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passitu’’nti.

‘‘Ākaṅkheyyuṃ ce, gahapatayo, ubho jānipatayo diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passituṃ ubhova [ubho ca (sī. pī.)] assu samasaddhā samasīlā samacāgā samapaññā, te diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passanti abhisamparāyañca aññamaññaṃ passantī’’ti [passissantīti (ka.)].

‘‘Ubho saddhā vadaññū ca, saññatā dhammajīvino;

Te honti jānipatayo, aññamaññaṃ piyaṃvadā.

‘‘Atthāsaṃ pacurā honti, phāsukaṃ upajāyati;

Amittā dummanā honti, ubhinnaṃ samasīlinaṃ.

‘‘Idha dhammaṃ caritvāna, samasīlabbatā ubho;

Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino’’ti. pañcamaṃ;

6. Dutiyasamajīvīsuttaṃ

56. ‘‘Ākaṅkheyyuṃ ce, bhikkhave, ubho jānipatayo diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passituṃ abhisamparāyañca aññamaññaṃ passituṃ ubhova assu samasaddhā samasīlā samacāgā samapaññā, te diṭṭhe ceva dhamme aññamaññaṃ passanti abhisamparāyañca aññamaññaṃ passantī’’ti.

‘‘Ubho saddhā vadaññū ca, saññatā dhammajīvino;

Te honti jānipatayo, aññamaññaṃ piyaṃvadā.

‘‘Atthāsaṃ pacurā honti, phāsukaṃ upajāyati;

Amittā dummanā honti, ubhinnaṃ samasīlinaṃ.

‘‘Idha dhammaṃ caritvāna, samasīlabbatā ubho;

Nandino devalokasmiṃ, modanti kāmakāmino’’ti. chaṭṭhaṃ;

7. Suppavāsāsuttaṃ

57. Ekaṃ samayaṃ bhagavā koliyesu viharati pajjanikaṃ [sajjanelaṃ (sī. pī.), pajjanelaṃ (syā. kaṃ.)] nāma koliyānaṃ nigamo. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena suppavāsāya koliyadhītuyā nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho suppavāsā koliyadhītā bhagavantaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho suppavāsā koliyadhītā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho suppavāsaṃ koliyadhītaraṃ bhagavā etadavoca –

‘‘Bhojanaṃ , suppavāse, dentī ariyasāvikā paṭiggāhakānaṃ cattāri ṭhānāni deti. Katamāni cattāri? Āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti. Āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Vaṇṇaṃ datvā vaṇṇassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Sukhaṃ datvā sukhassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Balaṃ datvā balassa bhāginī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaṃ, suppavāse, dentī ariyasāvikā paṭiggāhakānaṃ imāni cattāri ṭhānāni detī’’ti.

‘‘Susaṅkhataṃ bhojanaṃ yā dadāti,

Suciṃ paṇītaṃ [supaṇītaṃ (ka.)] rasasā upetaṃ;

Sā dakkhiṇā ujjugatesu dinnā,

Caraṇūpapannesu mahaggatesu;

Puññena puññaṃ saṃsandamānā,

Mahapphalā lokavidūna vaṇṇitā.

‘‘Etādisaṃ yaññamanussarantā,

Ye vedajātā vicaranti loke;

Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ,

Aninditā saggamupenti ṭhāna’’nti. sattamaṃ;

8. Sudattasuttaṃ



55. 如是我闻。一时,世尊住在跋祇国(Bhagga)的鳄山城(Suṃsumāragira)尸舍迦林(Bhesakaḷāvana)的鹿野苑中。那时,世尊在上午时分,穿好衣服,拿着衣钵,走向那拘罗父居士的住处。到了之后,坐在准备好的座位上。那时,那拘罗父居士和那拘罗母居士妻走近世尊,走近后礼敬世尊,然后坐在一旁。坐在一旁的那拘罗父居士对世尊说:
"尊者,自从我年轻时娶了那拘罗母居士妻,我不记得曾在心中对那拘罗母居士妻有过越轨,更不用说身体了!我们希望,尊者,在现世能够相见,来世也能相见。"那拘罗母居士妻也对世尊说:"尊者,自从我年轻时嫁给那拘罗父居士,我不记得曾在心中对那拘罗父居士有过越轨,更不用说身体了!我们希望,尊者,在现世能够相见,来世也能相见。"
"居士们,如果夫妻二人都希望在现世相见,来世也相见,那么二人应当有相同的信仰、相同的戒行、相同的布施、相同的智慧,他们在现世就能相见,来世也能相见。"
"二人皆有信,慷慨善自制;
如法而生活,夫妻互爱语。
利益皆丰足,安乐得增长;
敌人心不悦,二人戒相同。
此世行正法,二人戒相同;
天界欢喜者,欲乐得满足。"
第五
6. 第二同命经
56. "诸比丘,如果夫妻二人都希望在现世相见,来世也相见,那么二人应当有相同的信仰、相同的戒行、相同的布施、相同的智慧,他们在现世就能相见,来世也能相见。"
"二人皆有信,慷慨善自制;
如法而生活,夫妻互爱语。
利益皆丰足,安乐得增长;
敌人心不悦,二人戒相同。
此世行正法,二人戒相同;
天界欢喜者,欲乐得满足。"
第六
7. 须波婆娑经
57. 一时,世尊住在拘利族的波阇尼迦镇。那时,世尊在上午时分,穿好衣服,拿着衣钵,走向拘利族女须波婆娑的住处。到了之后,坐在准备好的座位上。那时,拘利族女须波婆娑亲手以美味的硬食软食供养世尊,使其满足。须波婆娑拘利族女见世尊用餐完毕,收回手中的钵,坐在一旁。世尊对坐在一旁的须波婆娑拘利族女说:
"须波婆娑,圣弟子女施食时,给予接受者四种东西。哪四种?给予寿命,给予容色,给予快乐,给予力量。给予寿命后,她将分享天上或人间的寿命。给予容色后,她将分享天上或人间的容色。给予快乐后,她将分享天上或人间的快乐。给予力量后,她将分享天上或人间的力量。须波婆娑,圣弟子女施食时,给予接受者这四种东西。"
"善备饮食而布施,
清净美味具滋味;
此施施与正直者,
具足德行大人等;
福德与福德相应,
大果世间智者赞。
忆念如是之布施,
具慧之人行世间;
除去悭吝之根本,
无人诽谤生天界。"
第七
8. 须达多经

58. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca –

‘‘Bhojanaṃ , gahapati, dadamāno ariyasāvako paṭiggāhakānaṃ cattāri ṭhānāni deti. Katamāni cattāri? Āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti. Āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Vaṇṇaṃ datvā… sukhaṃ datvā… balaṃ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaṃ, gahapati, dadamāno ariyasāvako paṭiggāhakānaṃ imāni cattāri ṭhānāni detī’’ti.

[mahāva. 282] ‘‘Yo saññatānaṃ paradattabhojinaṃ,

Kālena sakkacca dadāti bhojanaṃ;

Cattāri ṭhānāni anuppavecchati,

Āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca.

‘‘So āyudāyī vaṇṇadāyī [so āyudāyī baladāyī (sī. pī.), āyudāyī baladāyī (syā. kaṃ.)], sukhaṃ balaṃ dado [sukhaṃ vaṇṇaṃ dado (sī. syā. kaṃ. pī.), sukhabaladado (ka.)] naro;

Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī’’ti. aṭṭhamaṃ;

9. Bhojanasuttaṃ

59. ‘‘Bhojanaṃ , bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ cattāri ṭhānāni deti. Katamāni cattāri? Āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti. Āyuṃ kho pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Vaṇṇaṃ datvā… sukhaṃ datvā… balaṃ datvā balassa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaṃ, bhikkhave, dadamāno dāyako paṭiggāhakānaṃ imāni cattāri ṭhānāni detī’’ti.

[mahāva. 282] ‘‘Yo saññatānaṃ paradattabhojinaṃ,

Kālena sakkacca dadāti bhojanaṃ;

Cattāri ṭhānāni anuppavecchati,

Āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca.

‘‘So āyudāyī vaṇṇadāyī, sukhaṃ balaṃ dado naro;

Dīghāyu yasavā hoti, yattha yatthūpapajjatī’’ti. navamaṃ;

10. Gihisāmīcisuttaṃ



58. 那时,给孤独居士走近世尊,走近后礼敬世尊,然后坐在一旁。世尊对坐在一旁的给孤独居士说:
"居士,圣弟子施食时,给予接受者四种东西。哪四种?给予寿命,给予容色,给予快乐,给予力量。给予寿命后,他将分享天上或人间的寿命。给予容色后...给予快乐后...给予力量后,他将分享天上或人间的力量。居士,圣弟子施食时,给予接受者这四种东西。"
"谁对自制食他施者,
适时恭敬施与食物;
他将给予四种东西,
寿命容色及乐力量。
施寿施色施乐力,
此人无论生何处;
长寿有名声荣耀,
任何地方皆如是。"
第八
9. 食物经
59. "诸比丘,施主施食时,给予接受者四种东西。哪四种?给予寿命,给予容色,给予快乐,给予力量。给予寿命后,他将分享天上或人间的寿命。给予容色后...给予快乐后...给予力量后,他将分享天上或人间的力量。诸比丘,施主施食时,给予接受者这四种东西。"
"谁对自制食他施者,
适时恭敬施与食物;
他将给予四种东西,
寿命容色及乐力量。
施寿施色施乐力,
此人无论生何处;
长寿有名声荣耀,
任何地方皆如是。"
第九
10. 在家礼仪经

60. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca –

‘‘Catūhi kho, gahapati, dhammehi samannāgato ariyasāvako gihisāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti yasopaṭilābhiniṃ saggasaṃvattanikaṃ. Katamehi catūhi? Idha, gahapati, ariyasāvako bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti cīvarena, bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti piṇḍapātena, bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti senāsanena , bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhito hoti gilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Imehi kho, gahapati, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako gihisāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti yasopaṭilābhiniṃ saggasaṃvattanika’’nti.

‘‘Gihisāmīcipaṭipadaṃ, paṭipajjanti paṇḍitā;

Sammaggate sīlavante, cīvarena upaṭṭhitā.

Piṇḍapātasayanena, gilānappaccayena ca;

Tesaṃ divā ca ratto ca, sadā puññaṃ pavaḍḍhati;

Saggañca kamatiṭṭhānaṃ [saggañca sappatiṭṭhānaṃ (ka.)], kammaṃ katvāna bhaddaka’’nti. dasamaṃ;

Puññābhisandavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Dve puññābhisandā dve ca, saṃvāsā samajīvino;

Suppavāsā sudatto ca, bhojanaṃ gihisāmicīti.

60. 那时,给孤独居士走近世尊,走近后礼敬世尊,然后坐在一旁。世尊对坐在一旁的给孤独居士说:
"居士,圣弟子具足四法,就是行在家礼仪之道,能获得名声,导向天界。哪四法?在此,居士,圣弟子以衣服供养比丘僧团,以饮食供养比丘僧团,以卧具供养比丘僧团,以病人所需药品供养比丘僧团。居士,圣弟子具足这四法,就是行在家礼仪之道,能获得名声,导向天界。"
"智者行在家礼仪道,
正行持戒者供养;
以衣饮食与卧具,
及病人所需药品。
昼夜他们福增长,
善业所作生天界。"
第十
功德流品第一终
其摄颂:
两功德流与两同居,两同命,
须波婆娑与须达多,食物与在家礼仪。

